Ievads: pēdu puves slimība
Pēdu puve ir izplatīta bakteriāla slimība, kas skar mājlopu, piemēram, govju, aitu un kazu, nagus. To izraisa baktēriju kombinācija, kas iekļūst dzīvnieka pēdā caur griezumiem vai nobrāzumiem. Slimību raksturo pēdas klibums, pietūkums un iekaisums, un, ja to neārstē, tā var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus un dzīvnieka produktivitātes zudumu.
Pēdu puve ir nopietna problēma lauksaimniekiem, jo tā var ievērojami ietekmēt viņu mājlopu veselību un labklājību, kā arī to ekonomisko stabilitāti. Tomēr pastāv arī jautājums, vai gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem ar pēdu puvi, var uzskatīt par drošu lietošanai pārtikā. Šajā rakstā mēs izpētīsim pēdu puves cēloņus, tās ietekmi uz govs gaļu un veselības apdraudējumu, kas saistīts ar inficētu govju gaļas ēšanu.
Kas izraisa kāju puvi govīm?
Pēdu puvi izraisa divu baktēriju kombinācija: Fusobacterium necrophorum un Dichelobacter nodosus. Šīs baktērijas parasti atrodas augsnē un var iekļūt dzīvnieka pēdā ar griezumiem vai nobrāzumiem. Mitrā un netīrā vide, piemēram, dubļainas ganības un šķūņi, nodrošina ideālu augsni baktērijām, padarot tām vieglāku mājlopu inficēšanos.
Faktori, kas veicina pēdu puves attīstību, ir slikta nagu kopšana, nepietiekams uzturs un pārapdzīvotība. Arī govis ar novājinātu imūnsistēmu ir jutīgākas pret šo slimību. Pēc inficēšanās dzīvnieks var kļūt klibs un viņam var būt grūtības staigāt, apgrūtinot ganīšanu un ūdens dzeršanu, kas var vēl vairāk vājināt imūnsistēmu.
Vai var nokaut govis ar pēdu puvi?
Govis ar pēdu puvi var nokaut, bet tas nav ieteicams. Slimības izraisītais klibums var ietekmēt dzīvnieka mobilitāti un izraisīt tā stāvokļa zudumu, padarot to nepiemērotu lietošanai pārtikā. Šī iemesla dēļ lauksaimniekiem ir ieteicams ārstēt un pārvaldīt slimību, pirms apsver iespēju nokaut slimo dzīvnieku.
Pēdu puves ietekme uz govs gaļu
Pēdu puve var būtiski ietekmēt govs gaļas kvalitāti. Slimība var izraisīt muskuļu atrofiju, izraisot gaļas ražas un kvalitātes zudumu. Turklāt pēdas iekaisums un infekcija var izraisīt strutas un citu šķidrumu uzkrāšanos, kas var piesārņot gaļu un izraisīt tās ātrāku bojāšanos.
Turklāt govīm ar pēdu puvi var rasties apetītes zudums un dehidratācija, kas var izraisīt svara zudumu un muskuļu kvalitātes samazināšanos. Slimības izraisītais stress var izraisīt arī kortizola – hormona – ražošanas palielināšanos, kas var negatīvi ietekmēt gaļas garšu un tekstūru.
Vai ir droši ēst gaļu no govs ar pēdu puvi?
Nav ieteicams ēst gaļu no govīm ar pēdu puvi. Slimība var ietekmēt gaļas kvalitāti un drošību, padarot to nederīgu lietošanai pārtikā. Patērējot gaļu no inficēta dzīvnieka, var palielināties arī risks saslimt ar bakteriālām infekcijām, piemēram, salmonellu un E. coli.
Lauksaimniekiem un gaļas pārstrādātājiem ir svarīgi ievērot atbilstošus higiēnas un drošības protokolus, lai nodrošinātu, ka inficēto dzīvnieku gaļa netiek sajaukta ar veselīgu gaļu. Ja rodas šaubas, vienmēr vislabāk ir būt piesardzīgiem un izvairīties no gaļas no govīm ar pēdu puvi.
Pēdu puves un gaļas pārbaude
Gaļas pārbaude ir būtiska sastāvdaļa, lai nodrošinātu cilvēku uzturā lietojamas gaļas nekaitīgumu. Lielākajā daļā valstu gaļas pārbaude ir obligāta, un pirms pārdošanas visa gaļa ir jāpārbauda, vai tajā nav slimības vai piesārņojuma pazīmes.
Dzīvnieki ar pēdu puvi parasti tiek identificēti gaļas pārbaudes procesā, un to gaļa tiek nosodīta, kas nozīmē, ka to nevar pārdot vai izmantot pārtikā. Taču gaļas apskates laikā pēdu puvi ne vienmēr ir iespējams konstatēt, īpaši, ja dzīvnieks inficējies tikai nesen. Tas uzsver, cik svarīgi ir pareizi rīkoties ar gaļu un to pārstrādāt, lai samazinātu piesārņojuma risku.
Riski veselībai, ēdot inficētu govju gaļu
Inficētu govju gaļas lietošana uzturā var palielināt risku saslimt ar bakteriālām infekcijām, piemēram, salmonellu un E. coli. Šīs infekcijas var izraisīt tādus simptomus kā caureja, vemšana un drudzis, un smagos gadījumos var izraisīt hospitalizāciju vai pat nāvi.
Turklāt antibiotiku lietošana pēdu puves ārstēšanai var arī palielināt pret antibiotikām rezistentu infekciju risku, kuras var būt grūtāk ārstējamas. Šī iemesla dēļ, rīkojoties un gatavojot gaļu, ir svarīgi ievērot atbilstošus pārtikas drošības protokolus.
Pareizas apstrādes un gatavošanas nozīme
Pareiza gaļas apstrāde un gatavošana ir būtiska, lai samazinātu pārtikas izraisītu slimību risku. Visa gaļa ir jāapstrādā un jāuzglabā pareizā temperatūrā, lai novērstu kaitīgo baktēriju augšanu. Gaļu vajadzētu arī pagatavot līdz atbilstošai temperatūrai, lai nodrošinātu visu kaitīgo baktēriju iznīcināšanu.
Strādājot ar inficētu govju gaļu, ir svarīgi veikt papildu piesardzības pasākumus, lai novērstu baktēriju izplatīšanos. Tas ietver rūpīgu roku un virsmu mazgāšanu, izvairoties no savstarpējas piesārņošanas, kā arī atsevišķu trauku un griešanas dēļu izmantošanu jēlai un vārītai gaļai.
Vai pēdu puvi var pārnest uz cilvēkiem?
Pēdu puve nav zoonozes slimība, kas nozīmē, ka to nevar tieši pārnest no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Tomēr baktērijas, kas izraisa pēdu puvi, var atrasties vidē un var izraisīt infekcijas, ja tās nonāk cilvēka ķermenī caur griezumiem vai brūcēm.
Šī iemesla dēļ, rīkojoties ar mājlopiem, ir svarīgi ievērot piesardzības pasākumus, tostarp valkāt cimdus un citus aizsarglīdzekļus un pēc saskares rūpīgi nomazgāt rokas.
Piesardzības pasākumi lauksaimniekiem un patērētājiem
Pēdu puves novēršana govīm un citiem mājlopiem ir būtiska, lai nodrošinātu cilvēku uzturā lietojamās gaļas drošību un kvalitāti. Lauksaimnieki var veikt pasākumus, piemēram, nodrošināt tīru un sausu vidi, pareizu nagu kopšanu un atbilstošu uzturu, lai palīdzētu novērst slimības izplatīšanos.
Patērētāji var arī piedalīties gaļas nekaitīguma nodrošināšanā, ievērojot atbilstošus pārtikas nekaitīguma protokolus, rīkojoties un gatavojot gaļu. Tas ietver rūpīgu roku un virsmu mazgāšanu, gaļas pagatavošanu līdz atbilstošai temperatūrai un izvairīšanos no savstarpējas inficēšanās.
Secinājums: Bottom Line
Noslēgumā jāsaka, ka nav ieteicams ēst gaļu, kas iegūta no govīm ar pēdu puvi, jo tas var radīt risku veselībai un negatīvi ietekmēt gaļas kvalitāti. Inficēto dzīvnieku gaļa parasti tiek identificēta un nosodīta gaļas pārbaudes procesā, taču joprojām ir svarīgi, lai lauksaimnieki un pārstrādātāji ievērotu atbilstošus higiēnas un drošības protokolus.
Patērētāji var arī veikt pasākumus, lai nodrošinātu gaļas drošību, ievērojot atbilstošus pārtikas nekaitīguma protokolus, apstrādājot un gatavojot gaļu. Strādājot kopā, lauksaimnieki, pārstrādātāji un patērētāji var palīdzēt nodrošināt pārtikā lietojamās gaļas drošību un kvalitāti.
Atsauces un turpmākā literatūra
- Amerikas liellopu praktiķu asociācija. (2019). Pēdu puve. Iegūts no https://www.aabp.org/resources/practice_guidelines/feet_and_legs/foot_rot.aspx
- Slimību kontroles un profilakses centri. (2020). Salmonella. Iegūts no https://www.cdc.gov/salmonella/index.html
- Pārtikas drošības un inspekcijas dienests. (2021). Mutes un nagu sērga. Iegūts no https://www.fsis.usda.gov/wps/portal/fsis/topics/food-safety-education/get-answers/food-safety-fact-sheets/meat-preparation/foot-and-mouth- slimība/CT_Indekss
- Nacionālā medicīnas bibliotēka. (2021). E. coli infekcijas. Iegūts no https://medlineplus.gov/ecoliinfections.html
