Ievads: Žurku noslēpumainās spējas
Žurkas jau sen ir saistītas ar tumsu un nakti. Viņi skraida ēnā, plaukstot vidē, kas cilvēkiem šķiet neērta vai pat atbaidoša. Tomēr, neskatoties uz to, ka žurkām ir kaitēkļu un slimību pārnēsātāju reputācija, tām piemīt virkne aizraujošu spēju, kas ļauj tām izdzīvot apstākļos, kas būtu izaicinoši citiem radījumiem. Viena no intriģējošākajām no šīm spējām ir viņu domājamā spēja redzēt tumsā. Bet vai tas ir tikai mīts, vai arī aiz tā slēpjas kāda patiesība?
Mīts vai realitāte: vai žurkas var redzēt tumsā?
Ideja, ka žurkas var redzēt tumsā, ir neatlaidīga, un nav grūti saprast, kāpēc. Žurkas ir aktīvas naktī, bieži izkāpjot no savām urām, lai meklētu barību un izpētītu. Šķiet, ka viņi viegli orientējas apkārtnē, šaurā šaurās vietās un izvairoties no šķēršļiem pat pilnīgā tumsā. Tomēr, lai gan ir taisnība, ka žurkām ir daži iespaidīgi pielāgojumi vāja apgaismojuma apstākļiem, realitāte ir nedaudz sarežģītāka, nekā liecina populārais mīts.
Zinātne aiz žurku redzes
Lai saprastu, kā žurkas uztver savu vidi, ir lietderīgi tuvāk apskatīt viņu acu anatomiju un mehānismus, ko tās izmanto vizuālās informācijas apstrādei. Lai gan žurkas acs pamatstruktūra ir līdzīga cilvēka acs struktūrai, ir dažas galvenās atšķirības, kas dod žurkām priekšrocības vājā apgaismojumā.
Žurkas acs anatomija
Tāpat kā cilvēkiem, žurkām ir acu pāris, kas atrodas galvas priekšpusē, un katrai no tām ir lēca, kas fokusē gaismu uz tīkleni acs aizmugurē. Tomēr žurkām tīklenē ir lielāks fotoreceptoru šūnu blīvums nekā cilvēkiem, kas nozīmē, ka tās var noteikt vairāk gaismas signālu savā vidē.
Stieņi un konusi: nakts redzamības atslēga
Divi galvenie fotoreceptoru šūnu veidi acī ir stieņi un konusi. Konusi ir atbildīgi par krāsu redzi un vislabāk darbojas spilgtā gaismā, savukārt stieņi ir jutīgāki pret zemu gaismas līmeni un tāpēc ir ļoti svarīgi nakts redzamībai. Žurkām tīklenē ir vairāk stieņu nekā konusu, kas ļauj noteikt pat ļoti vājus gaismas signālus.
Pielāgojumi nakts dzīvei
Papildus tam, ka acīs ir vairāk stieņu, žurkām ir arī citi pielāgojumi, kas palīdz tām orientēties apkārtējā vidē naktī. Piemēram, viņu zīlītes var paplašināties, lai iekļūtu vairāk gaismas, un viņu tīklenē ir atstarojošs slānis, ko sauc par tapetum lucidum, kas atstaro gaismu caur tīkleni.
Ūsu loma tumsas navigācijā
Žurkām ir arī ļoti attīstīta taustes sajūta, ko tās izmanto, lai papildinātu savu redzi vājā apgaismojumā. Viņu ūsas jeb vibrisas ir īpaši svarīgas, lai pārvietotos apkārtnē. Smērējot ūsas pret priekšmetiem, žurkas var sajust to formu un tekstūru, ļaujot tām izveidot savas vides garīgo karti.
Teorijas par žurku gaismas uztveri
Neskatoties uz šiem pielāgojumiem, joprojām notiek diskusijas par to, cik labi žurkas var redzēt tumsā. Daži pētījumi liecina, ka ļoti vāja apgaismojuma apstākļos žurkas var neredzēt daudz vairāk kā ēnas, savukārt citi ir parādījuši, ka žurkas spēj atšķirt dažādus spilgtuma līmeņus un pat uztvert gaismas signālus, kas ir zem cilvēka uztveres sliekšņa.
Žurkas pret cilvēkiem: nakts redzamības atšķirības
Kopumā ir skaidrs, ka žurkām ir virkne pielāgojumu, kas ļauj tām darboties vāja apgaismojuma apstākļos, un to vizuālā sistēma ir optimizēta vāju gaismas signālu noteikšanai. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka viņu redze nav identiska cilvēka redzei, un viņi var uztvert savu vidi savādāk nekā mēs.
Žurku redzes izpētes nozīme
Izpratne par to, kā žurkas uztver savu vidi, ir ne tikai aizraujoša no zinātniskā viedokļa, bet arī praktiski pielietojama. Žurkas tiek izmantotas dažādos pētījumos, sākot no neirozinātnes līdz toksikoloģijai, un izpratne par to, kā viņi redz, var palīdzēt pētniekiem izstrādāt eksperimentus un interpretēt to rezultātus.
Secinājums: aizraujošā žurku redzes pasaule
Lai gan doma, ka žurkas var redzēt pilnīgā tumsā, ir nedaudz pārspīlēts, nav šaubu, ka tām ir daži neticami pielāgojumi vāja apgaismojuma apstākļiem. Žurku rīcībā ir dažādi rīki, sākot no ļoti jutīgajiem stieņiem un beidzot ar izsmalcinātajām ūsām, lai pārvietotos savā vidē tumsā. Pētot viņu vizuālo sistēmu, mēs varam gūt jaunu ieskatu par to, kā dažādi dzīvnieki uztver apkārtējo pasauli.
Atsauces un turpmāka lasīšana
- Cronin TW, Johnsen S. Vizuālā ekoloģija. Princeton University Press; 2014. gads.
- Heesy CP, Halle MI. Nakts sašaurinājums un zīdītāju redzes evolūcija. Smadzenes, uzvedība un evolūcija. 2010;75(3):195-203.
- Hughes A. Kaķu tīklenes ganglija šūnu topogrāfijas kvantitatīvā analīze. Salīdzinošās neiroloģijas žurnāls. 1975;163(1):107-28.
- Wässle H, Grünert U, Röhrenbeck J, Boycott BB. Tīklenes ganglija šūnu blīvums un garozas palielinājuma koeficients primātam. Redzes izpēte. 1989;29(8):985-99.
