Kādā vidē mitinās garā dzērve?

Ievads: Garā dzērve

Garā dzērve (Grus americana) ir liels, majestātisks putns, kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā ir viena no retākajām putnu sugām pasaulē, un savvaļā dzīvo tikai daži simti īpatņu. Garā dzērve ir arī viens no garākajiem putniem Ziemeļamerikā, kura augstums pārsniedz piecas pēdas. Viņiem ir atšķirīgas iezīmes, piemēram, garš kakls, balts ķermenis ar melniem spārnu galiem un sarkans vainags uz galvas.

Garās dzērves fizikālās īpašības

Garās dzērves ir pazīstamas ar savu pārsteidzošo izskatu. Viņiem ir spārnu platums vairāk nekā septiņas pēdas, un tie var svērt līdz 15 mārciņām. Viņiem ir garas, tievas kājas, kas ļauj brist pa seklu ūdeni, un garie kakli palīdz tiem sasniegt pārtiku uz zemes vai ūdenī. Viņu ķermenis ir klāts ar baltām spalvām, ar melnām spalvām spārnu galos. Viņiem uz galvas ir raksturīgs sarkans ādas plankums, kas vairošanās sezonā kļūst gaišāks.

Garās dzērves biotops: mitrāji un zālāji

Garās dzērves apdzīvo mitrājus un zālājus visā Ziemeļamerikā. Tos var atrast dažādos biotopos, tostarp saldūdens purvos, piekrastes sāls purvos un prērijās. Šie biotopi nodrošina dzērves ar daudzveidīgu barības avotu klāstu, tostarp zivīm, kukaiņiem un maziem zīdītājiem. Dzērvēm īpaši svarīgas ir mitrāji, jo tie nodrošina putniem ligzdošanas un vairošanās vietas.

Mitrāju nozīme garajām dzērvēm

Mitrājiem ir izšķiroša nozīme garo dzērvju izdzīvošanā. Tie nodrošina putniem drošu vietu atpūtai, barošanai un audzēšanai. Seklie mitrāju ūdeņi ir ideāli piemēroti, lai dzērves iebridītu un sagūstītu savu upuri. Mitrāji ir arī svarīgas dzērvju ligzdošanas vietas, jo putni ligzdas veido augstajās zālēs un niedrēs, kas aug mitrāju teritorijās.

Garo dzērvju migrācijas modeļi

Garās dzērves ir gājputni, kas katru gadu ceļo tūkstošiem jūdžu starp savai vairošanās vietām Kanādā un ziemošanas vietām Teksasā un Meksikā. Migrācija parasti notiek rudenī un pavasarī, un putni katru gadu iet pa tiem pašiem maršrutiem. Migrācija ir bīstams ceļojums ar daudziem draudiem, tostarp plēsējiem, laika apstākļiem un cilvēku darbībām.

Garo dzērvju audzēšanas vietas

Garās dzērves parasti vairojas Kanādas mitrājos un pļavās, īpaši Vudbufalo nacionālajā parkā un apkārtējos apgabalos. Putni dēj olas seklās ligzdās, kas veidotas no zālēm un niedrēm. Vairošanās sezona parasti notiek pavasarī, un cāļi izšķiļas maija beigās vai jūnija sākumā.

Draudi garās dzērves dzīvotnei

Garo dzērvju dzīvotni pastāvīgi apdraud cilvēka darbība. Biotopu zudums un degradācija, ko izraisa attīstība, lauksaimniecība un naftas un gāzes izpēte, ir daži no lielākajiem apdraudējumiem, ar ko saskaras putni. Klimata pārmaiņas būtiski apdraud arī dzērves, jo tās ietekmē pārtikas pieejamību un migrācijas laiku.

Garās dzērves saglabāšanas pasākumi

Tiek veikti daudzi aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu garo dzērvju dzīvotni. Šie centieni ietver biotopu atjaunošanu, mitrāju saglabāšanu un nebrīvē audzēšanas programmas, kuru mērķis ir palielināt putnu populāciju. Sabiedrības izglītošana un informatīvās programmas ir arī svarīgas, lai palielinātu izpratni par dzērvju nožēlojamo stāvokli un to dzīvotnes saglabāšanas nozīmi.

Garās dzērves diēta un barības meklēšanas paradumi

Garās dzērves ir visēdāji, kas nozīmē, ka tās ēd dažādus ēdienus. Viņu uzturā ietilpst zivis, kukaiņi, mazi zīdītāji, rāpuļi un augi. Dzērves izmanto savu garo knābi, lai zondētu dubļos un seklā ūdenī, lai atrastu barību. Viņi arī meklē barību zālājos, lai iegūtu sēklas un kukaiņus.

Garo dzērvju sociālā uzvedība

Garās dzērves ir sabiedriski putni, kas dzīvo ģimeņu grupās vai pāros. Vairošanās sezonā putni veido monogāmus pārus un kopā veido ligzdas. Cāļi paliek kopā ar vecākiem apmēram deviņus mēnešus, pirms kļūst neatkarīgi. Putni sazinās savā starpā, izmantojot dažādas vokalizācijas un ķermeņa valodu.

Garās dzērves komunikācija un vokalizācijas

Garajām dzērvēm ir dažādi zvani un balsis, lai sazinātos savā starpā. Viņi izmanto dažādus zvanus, lai paziņotu dažādus ziņojumus, piemēram, brīdinātu par briesmām vai izsauktu dzīvesbiedru. Lai sazinātos viens ar otru, putni izmanto arī ķermeņa valodu, piemēram, pagriežot galvu un vicinot spārnus.

Secinājums: garo dzērvju dzīvotnes aizsardzība

Garās dzērves izdzīvošana ir atkarīga no to dzīvotnes aizsardzības. Mitrāji un zālāji ir ļoti svarīgi putnu izdzīvošanai, un ir jāveic saglabāšanas pasākumi, lai aizsargātu un atjaunotu šos biotopus. Strādājot kopā, mēs varam nodrošināt šīs lieliskās sugas pastāvīgu izdzīvošanu un aizsargāt mūsu planētas bioloģisko daudzveidību.

Autora foto

Dr. Čirls Bonks

Dr. Čirla Bonka, speciālā veterinārārste, savu mīlestību pret dzīvniekiem apvieno ar desmit gadu pieredzi jauktu dzīvnieku kopšanā. Paralēli savam ieguldījumam veterinārajās publikācijās viņa pārvalda savu liellopu ganāmpulku. Kad nestrādā, viņa izbauda Aidaho rāmās ainavas, kopā ar vīru un diviem bērniem pētot dabu. Dr. Bonka 2010. gadā ieguva veterinārmedicīnas doktoru (DVM) Oregonas štata universitātē un dalās savās zināšanās, rakstot veterinārajām vietnēm un žurnāliem.

Leave a Comment